Lai cilvēks justos labi, viņam ir jābūt paēdušam. Vislabākais veids, kā labi paēst, ir zināt, ko tieši Tu liec uz sava galda.
Tieši mūsu bagātā vēsture ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmējis mūsu nacionālās virtuves dažādību - to laika gaitā ietekmējušas tādas valstis kā Vācija, Krievija, Ukraina un Skandināvijas tautas. Latvieši pa vairāk gadu simteņiem maz mainījuši savu dzīves vietu. Kopā ar citām baltu tautām latvieši dzīvojuši pēdējos divus līdz trīs tūkstošus gadus ap Nemanu un Daugavu. Šis apgabals bagāts mežiem un purviem. Ūdens stāvoklis senāk bijis stipri augstāks nekā tagad. Mežos piemituši dzīvnieki. Koku starpā redzamu vietu ieņem ozols un liepa. Nepieejamā daba latviešus lielā mērā aizsargājusi no ienaidnieku uzbrukumiem. Tā veicinājusi noslēgtu māju dzīvi, neizaicinot uz varonīgām cīņām. Izmantodami savu apkārtni, latvieši nodarbojušies ar medniecību, biškopību, lopkopību un, jau arī no seniem laikiem, ar zemkopību, kas bija vērojams seno latviešu virtuvē.
Arī Latvijas klimats spēlējis lielu lomu mūsu nacionālās virtuves raženībā - ir četri gadalaiki un katrā, protams, ir savas īpatnības. Jau pavasarī latvietis nepacietīgi līkos, vai jau tek bērzu sula. Kaut vai uz palodzes no sīpoliem izdiedzēs pirmos zaļos lokus. Plātsmaizes no rabarberiem, olu krāsošana ar sīpolu mizām.
Vasaras saulgriežos ēdīs Jāņu sieru ar ķimenēm un dzers alu. Vasaru turpinās ar jaunajiem kartupeļiem, ķiršiem, sava dārza tomātiem, krējuma saldējumu, svaigu medu, zāļu tēju un smaržīgiem āboliem. Uzputos debesmannu. Ceps un marinēs sēnes. Sēņošana un makšķerēšana latvietim ir gandrīz kā kulta rituāls vai meditācija. Uz oglēm ceps gaļu vai vārīs zivju zupu. Skābo krējumu un dilles būs ar mieru pievienot gandrīz katram ēdienam.
Rudenim nākot, latvieša virtuve kļūs sātīgāka. Rudenī svinēs Miķeļdienu un Mārtiņdienu, krāsnī ceps pildītu gaili vai zosi, saldajam – ābolkūku vai magoņmaizītes. Rudenī rīkos talkas. Ceps kartupeļu pankūkas. Kūpinās zivis, cūkgaļu, desiņas un pat sieru. Smērēs svaigu sviestu uz rudzu maizes šķēles. Iejauks dzērveņu limonādi. Gadatirgos pirks un pārdos vasarā izaudzēto.
Ziemassvētku galds būs visbagātīgākais, tad ceps speķa pīrāgus, piparkūkas, cepešus un šmorēs kāpostus. Vecgada vakarā gatavos zivi, zvīņas liks makā, lai būtu naudiņa. Bet zirņus apēdīs līdz pēdējam, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud. Ir ticējums par latviešu nacionālo virtuvi, ka Vecgada vakarā jāēd vismaz deviņi ēdieni, uz galda nekā nedrīkst trūkt, tad būšot labs gads.